— Ētikas kodekss —
APSTIPRINĀTS
ar SIA „Izdevniecība Rīgas Viļņi”
rīkojumu Nr.07/21
SIA “Izdevniecības Rīgas Viļņi”
ētikas kodekss
SIA “Izdevniecība Rīgas Viļņi” (turpmāk – Izdevniecība) Ētikas kodekss (turpmāk – Kodekss) mērķis ir noteikt profesionālās ētikas un uzvedības pamatprincipus labas žurnālistikas prakses nodrošināšanai Izdevniecībā.
2.1. Kodekss ir saistošs Izdevniecības darbiniekam, kas veido saturu Izdevniecības medijos (turpmāk – žurnālists), kā arī vadībai un darbiniekam, kas nodrošina atbalsta funkciju.
2.2. Kodekss ir saistošs personai, kura ir piesaistīta satura veidošanai ārpus darba tiesiskajām attiecībām (turpmāk – žurnālists).
2.3. Visiem Kodeksa noteikumiem ir vienāds spēks, un to uzskaitījums nav prioritārā secībā. Kodeksa noteikumi ir lietojami vienotai profesionālo standartu un kritēriju izpratnei, ņemot vērā, ka dažādi mediju tipi, žurnālistikas veidi, žanri un formāti ir vērtējami to redakcionālās politikas, satura un tehniskajās robežās.
2.4. Kodeksā neatrunātajos gadījumos persona rīkojas saskaņā ar vispārpieņemtām profesionālām un uzvedības normām, rūpējoties par Izdevniecības un medija reputāciju sabiedrībā.
3.1. Vārda brīvības princips
Izdevniecība aizstāv vārda un preses brīvību. Izdevniecība nepakļaujas ietekmei, kas ierobežo brīvu informācijas apriti vai traucē atklātas debates par jebkādu sabiedrībai nozīmīgu jautājumu, un gādā, lai sabiedrība saņem daudzpusēju, objektīvu un patiesu informāciju par notikumiem.
3.2. Tiesiskuma princips
Izdevniecība darbojas saskaņā ar Latvijas un starptautisko tiesību normatīvajiem aktiem un vispārsaistošu tiesu praksi, kā arī iekšējiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka uzvedības normas Izdevniecībā.
3.3. Neatkarība
Izdevniecības mediji ir redakcionāli neatkarīgi un atbildīgi satura veidošanā, tie nepakļaujas valsts un pašvaldību institūciju, politisko partiju, reliģisko organizāciju, ekonomisko grupu un citu fizisko un juridisko personu interesēm un ietekmei.
3.4. Patiesības un objektivitātes princips
Žurnālistam savu profesionālo iespēju robežās jānoskaidro patiesība. Informācijai un žurnālista viedoklim ir jābūt balstītam uz faktiem, kas iegūti no pārbaudītiem avotiem un autentiskiem pierādījumiem (audio ierakstiem, dokumentiem, fotogrāfijām u.c.).
3.5. Godprātības princips
Pret auditoriju ir jābūt godīgam, nav pieļaujama nepatiesas, sagrozītas, vai maldinošā formā pasniegtas informācijas, stereo tipizācijas, subjektīvisma publiskošana un centieni tīši un aizklāti ietekmēt auditoriju. Saturā pieļautā kļūda ir jālabo.
3.6. Viedokļu daudzveidības princips
Žurnālistam savu profesionālo iespēju robežās jānodrošina informācijas un viedokļu daudzveidība no dažādiem avotiem. Žurnālists, atspoguļojot informāciju, ņem vērā atšķirīgus viedokļus arī gadījumā, ja tie šķiet personīgi nepieņemami.
3.7. Faktu un viedokļu nošķīruma princips
Saturā izmantotajiem faktiem jābūt skaidri un saprotami nošķirtiem no intervējamās personas vai žurnālista komentāra un viedokļa.
3.8. Redakcijas satura un reklāmas nošķīruma princips
Reklāmām ir jābūt skaidri un nepārprotami nošķirtām no redakcijas satura. Nav pieļaujama slēptas reklāmas publiskošana.
3.9. Cilvēka pamattiesību ievērošanas princips
3.9.1. Žurnālists respektē cilvēka pamattiesības - personas godu un cieņu, privāto dzīvi, mājokļa un korespondences neaizskaramību, nevainīguma prezumpciju, domas, apziņas un reliģiskās, politiskās pārliecības brīvību, etnisko piederību, veselības stāvokli u.c. Žurnālists atturas no šo jautājumu pieminēšanas, ja šīm detaļām nav nozīmes attiecīgajā kontekstā, vai arī tās nav būtiska ziņas vai informācijas sastāvdaļa.
3.9.2. Žurnālists respektē cilvēku ar īpašām vajadzībām tiesības. Žurnālists sevišķi uzmanīgi izturas pret personām, kuras varētu neapzināties atklātībai nodotās informācijas izraisītās sekas.
3.9.3. Žurnālists ar īpašu rūpību izturas pret bērnu intervijām un informāciju, kas varētu skart bērnu tiesības.
3.10. Konfidencialitātes princips
Iegūstot sensitīvu vai ierobežotas pieejamības informāciju par fizisku vai juridisku personu, žurnālists rūpējas, lai šādas informācijas noplūde nenodarītu kaitējumu personai. Izplatot šādu informāciju, žurnālists samēro sabiedrības intereses ar personas interesēm.
3.11. Autortiesību un blakustiesību ievērošanas princips
Citu personu autoru un blakustiesību darbus var izmantot, ja ir iegūta atļauja no tiesību īpašnieka. Bez atļaujas autoru un blakustiesību darbus var izmantot tikai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, norādot atsauci uz autoru, darba nosaukumu un avotu.
3.12. Informācijas avotu aizsardzības princips
3.12.1. Žurnālistam ir pienākums neatklāt informācijas avotu, ja avots to ir pieprasījis. Lai aizsargātu personas vai sabiedrības būtiskas intereses, tikai tiesa, ievērojot samērīgumu, var uzdot atklāt informācijas avotu.
3.12.2. Žurnālists izvairās izmantot anonīmus informācijas avotus. Izņēmumi pieļaujami, ja sabiedrībai svarīga informācija nav iegūstama citā veidā vai, lai aizsargātu informācijas avotu.
3.13. Interešu konflikta novēršanas princips
Interešu konflikta gadījumā žurnālists nedrīkst veikt savus pienākumus, t.i. atstata sevi no pienākumu veikšanas konkrētā jautājumā.
3.14. Žurnālista neietekmējamības princips
Žurnālists nedrīkst saņemt finanšu atlīdzību, dāvanas, pakalpojumus vai citus labumus no trešajām personām par satura veidošanu. Žurnālists tikai ar Izdevniecības atļauju drīkst piedalīties trešo personu apmaksātos braucienos.
4.1. Vākt informāciju jebkādā ar tiesību normatīvajiem aktiem neaizliegtā veidā un no jebkura neaizliegta informācijas avota.
4.2. Parakstīt savu sagatavoto materiālu ar pseidonīmu.
4.3. Atteikties no materiāla sagatavošanas un publicēšanas, ja tas ir pretrunā ar viņa uzskatiem.
4.4. Svītrot savu parakstu zem materiāla, ja tā saturs rediģēšanas procesā ir sagrozīts.
5.1. Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā materiālos ir aizliegts iekļaut informāciju saistībā ar politisko partiju, politisko partiju apvienību, vēlētāju apvienību vai deputāta kandidātu. Izņēmums ir informācija, kas ir saistīta ar tiešu notikumu (faktu izklāsts ziņās) vai deputāta kandidāta profesionālo darbību.
5.2. Ja žurnālists kandidē vēlēšanās, tam nekavējoties par to jāinformē Izdevniecība. Žurnālistam ir aizliegts veidot materiālus par sevi kā kandidātu, pārstāvēto partiju, politisko partiju apvienību un vēlētāju apvienību.
6.1. Žurnālists bez saskaņojuma ar vadītāju nedrīkst izmantot Izdevniecības resursus personiskās interesēs – piemēram, medijos publicēt materiālus, kas satur informāciju par viņa papildu radošo darbību un/ vai kuras publicēšanā viņš ir tieši ieinteresēts.
6.2. Žurnālistam ir aizliegts nelabticīgi atsaukties uz savu ieņemamo amatu un izmantot Izdevniecības apliecību ārpus saviem darba pienākumiem.
Lai aizsargātu Izdevniecības izdoto mediju un žurnālista profesijas uzticamību, kā arī stiprinātu Izdevniecības reputāciju un zīmola pozīcijas sabiedrībā, ētikas principi ir attiecināmi arī uz sociālās tīklošanas un interneta vietnēm, t.sk. privātajiem kontiem,
8.1. Izdevniecības vadība, darbinieki un satura veidošanai piesaistītās personas savstarpēji sadarbojas un atbalsta viens otru. Iekšējie strīdi un nesaskaņas vispirms risināmi Izdevniecības ietvaros.
8.2. Personas izvairās no konfliktiem, bet, ja tādi radušies, risina tos konstruktīvas sadarbības ceļā. Persona ciena ikviena tiesības uz viedokli, ņem vērā citu uzskatus, nevienu neaizskarot un neaizvainojot personiski.
8.3. Gadījumos, kad uzskati par ētiskas dabas jautājumiem ir atšķirīgi, tos risina, argumentējot pušu viedokli un rodot vairumam pieņemamu rezultātu, kas ir saistošs visiem.
Darbinieks un satura veidošanai piesaistītā persona tiecas uz augstu kvalitātes standartu nodrošināšanu profesionālajā darbībā, pastāvīgi izglītojas un apgūst jaunākās darba metodes un tehnoloģijas, kā arī seko līdzi procesiem žurnālistikā, preses izdevumu un reklāmas tirgū Latvijā un pasaulē, un sniedz priekšlikumus darba uzlabošanā un pilnveidošanā.
10.1. Lai izvairītos no viedokļu nesakritības publiskajā telpā, Izdevniecībā katram darbiniekam ir stingri noteikta pārstāvniecības joma un atbildība, kura stingri tiek ievērota paužot uzņēmuma viedokli medijos, saskarsmē ar biznesa partneriem un valsts institūcijām.
10.2. Darbinieks un satura veidošanai piesaistītā persona atturas publiski paust tādu viedokli, kas ir pretējs vai nesavienojams ar uzņēmuma darbības mērķiem. Publiski paužot atšķirīgu nostāju kādā jautājumā, personiskais viedoklis stingri un nepārprotami ir nošķirams no uzņēmuma oficiālā viedokļa.
10.3. Darbinieks un satura veidošanai piesaistītā persona ievēro konfidencialitāti un neizpauž Izdevniecības ražošanas un komercnoslēpumu.
11.1. Kodekss ir ētiskās uzvedības normu apkopojums. Noslēdzot darba līgumu vai citu civiltiesisku līgumu, persona apņemas ievērot šo kodeksu un ar savu rīcību nepieļaut kaitējumu Izdevniecības un izdoto mediju publiskajam tēlam.
11.2. Sūdzības un iesniegumi par ētiskas darbības pamatprincipu neievērošanu izskata vadība, lūdzot paskaidrojumu žurnālistam, kā arī nepieciešamības gadījumā pieaicinot ekspertus.
Kaļķu iela 15-8, Rīga, LV-1050, Latvija
Tālr.: (+371) 67842577
E-pasts: birojs@rigasvilni.lv
©2014 Izdevniecība Rīgas Viļņi Visas tiesības paturētas